Ar Jēzu, kurš bija paklausīgs līdz pat savai nāvei, viņi cenšas izprast un izpildīt Tēva gribu. Viņi pateicas Dievam par brīvības dāvanu un par mīlestības likuma atklāsmi. Viņi pieņem Baznīcas un tās amatpersonu, kā arī māsu un brāļu piedāvāto palīdzību, lai izpildītu Tēva gribu. Ar priecīgu apņēmību viņi drosmīgi iesaistās sociālajā dzīvē.

Māsām un brāļiem patīk bērnišķīga tikšanās ar Dievu, "lūgšana un kontemplācija" kļūst par viņu dzīves un rīcības spēka avotu. Viņi meklē Tēva klātbūtni savā sirdī, dabā, cilvēku vēsturē, kurā piepildās Viņa pestīšanas plāns. Šī noslēpuma kontemplācija ļauj tiem līdzdarboties mīlestības nodomā./ Sekulāro franciskāņu konstitūcija/2. daļa; Dzīves veids un apustuliskais ieguldījums, 12. paragrāfs 2. punkts/